Kā jau maziņiem tas gadās, atkal atklāju lietas par sevi un par cilvēkiem, ar ko es strādāju. Viena no lietām par sevi ir, ka par spīti manai Interneta apsēstībai, priekš vazāšanās pa Barselonu, man ir slinkums meklēt punktus internetā, un es labāk tērēju laiku tikai uz vazāšanos un skatīšanos, nekā uz punktu meklēšanu. Vazāšanās sākas no šejienes (rādās tikai fragments no bildēm, tā kā jāuzklikšķina uz tām, lai redzētu visu bildi):
Pirmajā dienā aizgājām apskatīt, pa kurieni tad īsti jāvazājas. Šī arī vienīgā bilde ar Sagrada Familia. Tā ir vienkārši fantastiska ēka un gan jau, ka var sameklēt bildes, ko bildējuši daudz labāki fotogrāfi par mani. Un tāpat katram jāaizbrauc apskatīties pašam.
Kartē ieraudzīju nosaukumu, ko es nespēju ignorēt – “Castillo de los Tres Dragones”.
Pūķus neieraudzīju, bet māja smuka, un izrādās vienā parkā ar vēl citām skaistām lietām. Piemēram ar obligātajiem apelsīnu kokiem (man šķita, ka apelsīnu, jo priekš mandarīniem izskatījās par mazu.)
Pa ceļam uz parku pie Barselonas triumfa arkas redzējām bariņu steam-punk stilā ģērbtu cilvēku. Es mēģināju viņus nofočēt, bet es kautrējos prasīt atļauju, un kautrējos ilgi mēģināt neprasot, tā ka bilde nesanāca. Bet tā feini. Vīrieši vestītēs un cilindros ar uzmauktām brillītēm, sievietes garās kleitās ar korsetēm. Apkārtne, tas parks, arī viņiem ļoti pieskaņoti 🙂
Vairāk par apelsīniem un zaļumiem runājot, ļoti jokaini ir justies pavasarīgi februāra sākumā. Bet tā es te jūtos, gaiss ir smaržīgs un zaļumi izskatās plaukstoši (tiesa, tie neizskatās tā kārtīgi novītuši). Biju aizmirsusi, ka te ir papagaiļi. Viņi gan lielākoties bija salīduši savās ligzdās palmās un netika fotografēti.
Tad vēl viena jokaina lieta, ko es redzēju pat pāris reizes, ir šaura māja, kas nav iespiesta starp divām citām mājām.
Vēl viena patīkama lieta šeit ir pārtika. Man ir bilde, kurai patiesībā būtu jābūt smaržai, tāpēc es to te nelikšu. Mēs vienkārši vakarā pastaigājāmies un nonācām laukumā, kas burvīgi smaržoja pēc pankūkām un karameles. Tad atradām to būdiņu, kas tirgo pankūkas un paņēmām pa pankūkai ar karameli. Arī workshop pusdienas ir negaidīti gardas un plašas. Ir trīs ēdieni – salāti, otrais un saldais. Un tie ir gardi! Vēl ir daudz iespēju tikt pie astoņkājiem, kalmāriem, tinteszivīm. Es esmu ēdusi pirmos divus. Es ēdu un domāju, nez vai tas, kurš tagad man uz šķīvja, ir nesis kokosriekstu, vai nē.
Ļoti daudz savas vazāšanās es daru pa vakariem, pa tumsu, kad man nesanāk labas bildes. Tāpēc vienīgā bilde tumsā būs no mana hoteļa loga.
Barselonai ir diezgan daudz taisnas ielas un man šķiet skaisti naktī no krustojuma paskatīties lejup un redzēt perspektīvā gaismiņas gar ielas malām. Vēl ir vairākas vietas, kur krustojumā no pretējās puses ir skats uz kādu skaistu fasādi, kas ir pagriesta pret krustojumu, nevis pret ielu, kā tas citur bieži ir.
Man ir vēl ļoti daudz iespaidu par to, ko es daru un kāpēc es to daru, bet man šķiet, ka ne tik skaidru, lai es varētu to interesanti uzrakstīt. Man ir arī vēl dažas miglainas un dažas asas bildes. Tā kā interesentiem interesēties pēc 14. februāra, kad es atkal būšu pasaulei pieejama 🙂

Advertisements