Kad es biju maza un vecāki mani veda uz visādām Eiropas pilsētām, viena no lietām, ko man patika skatīties, bija veikaliņu skatlogi. Tas bija nevis tāpēc, ka es būtu bijusi izlutināts bērnelis, kas cerēja tikt pie kādām mantām, bet tāpēc, ka Rīgā nebija tik interesantu veikaliņu. Pat lielo veikalu skatlogi ārzemēs izskatījās krāšņāki. Esmu priecīga ziņot, ka viss ir mainījies.
Es gan ticu, ka reti kuram tas būs jaunums. Pat man tas nebija jaunums, ar visu to, ka man pārāk nepatīk staigāt pa pilsētu un iepirkties patīk vēl jo mazāk. Šodien īsti pavasarīgā noskaņojumā tomēr gribējās izmest kādu līkumu, un tā arī darīju. Tas gan nebija interesants skatlogs, bet uz Barona ielas vai tās Tuvumā bija veikals, kurā bija bērnu drēbītes un seksīga apakšveļa. Es gribu zaļu krūšturi! 🙂 Neredzēts un ļoti, ļoti jauks veikaliņš šķita Grāmatu karuselis.
Uz Lāčplēša ielas atradu satori grāmatu veikalu. Par tāda eksistenci teorētiski zināju, bet praktiski nebiju domājusi, un atmosfēra tur ir ideāla. Pārsteidzu sevi ar sakautrēšanos uzkāpt otrajā stāvā apskatīt lasītavu. Vajadzēs sarunāt tur kādu tikšanos ar kādu, lai būtu drosmīgāk. Pie reizes iekārdinājos un nopirku skaistu Jura Zvirgzdiņa grāmatiņu, kura sākas ar to, ka ir pavasaris. Tā kā man mājās ir ierobežots tilpums grāmatu glabāšanai, domāju paskatīties, vai ir jauka, un droši vien kādam atdāvināt. Izlasīju, un gribu uzdāvināt visiem cilvēkiem, par kuriem es iedomājos, ka varētu dāvināt, kā arī paturēt sev. Tad jau redzēs.
Bez tam Satori atrodas tieši blakus veikalam Pieci vēji, kurā ir rokdarinātas lietas. Arī tas izskatās vienkārši fantastisks. Manam maciņam par laimi smukās sprādzītes neviena nebija tieši tādās krāsās, kā man būtu gribējies tajā brīdī, bet vispār bija grūti noturēties. Un tas viss salīdzinoši netālu no jau zināmās Istabas. Katrā ziņā ap šo laiku es jutos kā tūrists Rīgā.
Bez šodienas atklājumiem, ir arī agrāki atklājumi, kas mani priecē. Spēļu veikals Ludo ir viens no tiem. Vispār Galerijā Centrs ir vairāki jauki veikaliņi. Ja nemaldos, vismaz 2 no tiem ir rotaļlietu. Un vēl ir Marmelādes darbnīca, kur ir lentītes! Es teorētiski esmu dzirdējusi par vēl visādiem jaukumiem kaut kur Vecrīgā, bet tur es vēl neesmu pastaigājusies. Vecrīgā vienīgā mīlīgā lieta, ko zinu droši, ir tējnīca Amēlija. Labprāt uzklausīšu ieteikumus maršrutam īsai pastaigai pa Vecrīgu.
3 komentāri
Comments feed for this article
2010/04/14 plkst. 20:58
Lasītāja
“Satori” otrajā stāvā var kāpt droši, tur patiesībā turpinās veikals. Plauktos mazliet haotiski ir saliktas lietotās grāmatas, vienā galā stāv krēsls. Vietējie neuzmācas. 😉
Trešdienu vakaros tur notiek lekcijas, tad krēslu ir daudz vairāk.
2010/04/15 plkst. 01:17
Lauma
Beernu apgjeerbu un seksiigas apakshveljas apvienojums vienaa veikalaa laikam ir sleepts aicinaajums domaat par sekaam.
Vecriigaa kaut kaada diognaali otraadaa ielaa ir Upes “lielveikals”, kur atshkjiriibaa no parastajiem Upes veikaliem diski aiznjemt ikai mazu stuuriiti un lielaakaa dalja ir veltiita dazhaadiem eksostiskiem instrumentiem, nacionaalaa stila rotaam un ar roku darinaataam lelleem. Adresi diemzheel nezinu, jo vismaz 50% gadiijumu es pati gar vinju atrodu negaidiitaa vietaa, tomeer celju varu meegjinaat paraadiit.
2010/04/15 plkst. 09:51
Lasītāja
“Upe” jau padsmito gadu atrodas Riharda Vāgnera ielā 5. Tagad laikam visērtak iet caur Līvu laukumu, garām Krievu drāmai.
Netālu Laipu ielā 5 ir “Žagatas bode” ar visādiem pērļojumiem, daži pat interesanti. Tai pretī bija arī kaut kāda stikla lietu galerija.