Vakar pusdienojot Dadā pārņēma dīvaina sajūta. Skan mūzika, es dungoju līdzi pazīstamo melodiju, bet es skaidri dzirdu, ka tas, ko es dungoju, neatbilst tam kas skan. Un es zinu, ka es nedungoju neko šķībi, neesmu sajaukusi ar ko citu.

Tad es sāku rūpīgāk ieklausīties, ko tieši es dungoju (Golden Eye kā Tina Turner to dziedāja) un kas skan – kaut kas džezīgs. Un jā, izrādās, ka tā ir tā pati dziesma, tikai pavisam citā interpretācijā. Šķiet, ka tā ir kāda kolekcija, jo mazliet vēlāk piefiksēju “I guess I’ll die another day” ko es zināju kā Madonna izpilda, tajā pašā džeziskajā interpretācijā.

Vēl par dīvainām skaņām, šorīt pamodos ar sen aizmirstu modinātāja melodiju. Uznāca tāda neizsakāma nostaļģija. Ne nu gluži sajuka, kad un kur atrodos, nedz arī īpaši spilgti atcerējos kādus notikumus no tā modinātāja laikiem, bet sajūta bija izteikti pagātnīga.

Advertisements