Lielākoties es nesaprotu, kāpēc ir tā, ka sievietes viņas grib. Ir diezgan viegli saprast, ka varētu būt jauki saņemt randiņā puķi, un tad mājās rūpīgi ielikt to puķi vāzē, un tas atgādina par patīkamo randiņu, un pēc tam vēl dažas dienas puķe labi izskatās un smaržo un atsauc patīkamas atmiņas. Bet pilnīgi un galīgi nesaprotu, kā var gribēt daudz puķes. Un es esmu dzirdējusi, ka meitene grib saņemt daudz puķes uz savu izlaidumu.

Viss ar ko man puķes asociējas ir daudz papildus darba un dažas neērtības. Pat tajā randiņā ar vienīgo puķi, tā visu laiku ir jānes rokā, bet es gribu, lai man ir brīvas rokas! Un par puķu klēpju transportēšanas neērtībām man šķiet man nav jāizsakās. Protams, ka arī tā viena puķe jāmēģina transportēt pēc iespējas nenovītinot.

Pēc tam, kad esi izstaigājies, izfotografējies, izsvinējies, visu laiku stiepjot to klēpi, tu atnācis mājās gribētu atpūsties, bet kas tev deva? Tagad vari ķerties pie piemērotu vāžu meklēšanas, kātu apgriežanas, un novietošanas uz atbilstošām virsmām, ja tādas, protams, ir. Ja nav, ceri, ka šoreiz neapgāzīsi un nesaplēsīsi nevienu vāzi.

Un protams, ka pēc pāris dienām rūpīgas ūdens līmeņa pieskatīšanas, savītušo lapiņu izķeršanas un varbūt nedaudz patīkami smaržojošas istabas baudīšanas, ir jācīnās ar to, ka tie pušķi neiet vis miskastē, bet atstāj glumus kātus ārā, ka miskasti pat īsti negribās vērt ciet, lai nesasmērētu vāku, un pie tam tā tūlīt arī jānes laukā, jo nu ir pilna. Kā arī vari priecīgi un laimīgi mazgāt vāzes, kuru formas parasti ir tik ērtas izmazgāšanai, un nekādas nogulsnes nepaliek nekur zem šaurumiem… vai tieši otrādi, kā nu gadās.

Labi, tas ir tas, kā es to redzu, ir arī cilvēki, kam tas viss šķiet “šņik, šķik, apgriež kātus un iemet vāzē” un “vienkārši, kad novīst uzreiz izmet”, un kas tajā visā nesaredz tās bezjēdzīgās pūles, ko es. Bet puķēm ir arī citi mīnusi. Ja vien tu neaudzē puķes, ko grasies dāvināt, pats (un tad tu vari kādu apdāvināt tikai tad, kad tās puķes ir tiko uzziedējušas, vai kā nu tur t.i. tad, kad puķēm ir labi, nevis tad, kad vajag apdāvināmajam), bet pērc veikalā, ir visai grūti uzminēt, cik ilgi viņas izturēs, un tas prieciņš saņēmējam mazinās no dažām dienām uz pavisam īsu laiku.

To visu pateikusi atzīšos, ka viena no romantiskākajām dāvanām, ko esmu saņēmusi ir puķīte. Mēs pastaigājāmies kaut kur, kad mani paaicināja nostāk no ceļa, un uzdāvināja man skaistu, zilu puķīti, un tā man viņa ir palikusi uzdāvināta, iespējams, ka jau pavairojusies par vairākām puķītēm, vai pat pļavu, un palikusi atmiņā kā skaista, trausla, smaržīga un visādi citādi patīkama dāvana.

Advertisements