Izrādās, ka, vismaz garstāvokļa uzlabošanai, noder zināt varenos self help trikus ar pozitīvo domāšanu. Gadījās nosapņot, ka prātīgākā rīcība būtu neiet uz lekcijām, un iet gulēt blakus mīļotajam vīrietim. No rīta pamostoties un saprotot, ka nekāda gulēšana blakus mīļotajam vīrietim nevar turpināties, un ir jāceļas un jāiet uz darbu un lekcijām, garstāvoklis pagalam sabojājās. Vispār, kārtējo reizi sajūta, ka negribu neko vispār vairs nekad, tikai gulēt. Nebija pat tā, ka nebūtu izgulējusies.

Atcerējos, ka draugi man jau sāk sūdzēties, ka es viņus aplipinot ar nekā negribēšanu un saņēmos būt labāka. Iztēlojos, kā stāstīšu draugiem, ko gribu paveikt. Tādā veidā arī atcerējos, ka tiešām to visu gribu. Un tā, kamēr paēdu brokastis un sataisījos, biju jau tīri priecīga, ka došos uz darbu un lekcijām, ka varēšu čakli strādāt. Reāli sanāca citi, ne plānotie darbiņi, bet tomēr es negulšņāju, un lekcijas klausījos.

Brīžiem gan es vēl neesmu varens pozitīvisma pašiedvesmas lielmeistars. Ir lietas, ko man vajag izdarīt, kurām negribās un pat ir bail ķerties klāt. Viens strupceļš ir nospriest, ka tās ir jādara, un tad sēdēt un knibināties apkārt riņķī un tomēr nedarīt. Šodien sapratu, ka pieķerties kaut kam, kaut arī tas varbūt nav pats steidzamākais vai pats būtiskākais, bet pieķerties, lai laiks netiek vienkārši pazaudēts uz knibināšanos. Reizēm gan vajag arī paknibināties, atpūtai vai, lai zinātu, kas notiek tajā pasaulītē, kas nav mana mazā, bet to vajag plānoti, pelnīti, nevis izvairoties no citiem darbiem.

Advertisements