Pēc pāris piedzīvojumiem bagātām dienām devos mājās no darba. Prāts joprojām bija domu pilns. Man pretī nāca maza meitenīte mammai pie rokas. Tad viņa apstājās, kad es biju viņām tuvu, un rūpīgi nopētīja mani, kamēr es pagāju viņām ar mammu garām, tad viņa atsāka iet. Es tajā brīdī domāju, ka viņa vai nu lasīja manas domas, vai redzēja kādu manas dzīves epizodi, pareģoja manu nākotni, vai ko tādu. Tā arī nesapratu, kura no mums ir galvenā varone stāstā – es, kuras domās vai nākotnē bija kas tik šokējošs, ka meitenītei telepātei aiz pārsteiguma bija jāapstājas, vai viņa, jo viņa ir telepāte.

Advertisements