You are currently browsing the tag archive for the ‘dāvanas’ tag.

Lielākoties es nesaprotu, kāpēc ir tā, ka sievietes viņas grib. Ir diezgan viegli saprast, ka varētu būt jauki saņemt randiņā puķi, un tad mājās rūpīgi ielikt to puķi vāzē, un tas atgādina par patīkamo randiņu, un pēc tam vēl dažas dienas puķe labi izskatās un smaržo un atsauc patīkamas atmiņas. Bet pilnīgi un galīgi nesaprotu, kā var gribēt daudz puķes. Un es esmu dzirdējusi, ka meitene grib saņemt daudz puķes uz savu izlaidumu.

Viss ar ko man puķes asociējas ir daudz papildus darba un dažas neērtības. Pat tajā randiņā ar vienīgo puķi, tā visu laiku ir jānes rokā, bet es gribu, lai man ir brīvas rokas! Un par puķu klēpju transportēšanas neērtībām man šķiet man nav jāizsakās. Protams, ka arī tā viena puķe jāmēģina transportēt pēc iespējas nenovītinot.

Pēc tam, kad esi izstaigājies, izfotografējies, izsvinējies, visu laiku stiepjot to klēpi, tu atnācis mājās gribētu atpūsties, bet kas tev deva? Tagad vari ķerties pie piemērotu vāžu meklēšanas, kātu apgriežanas, un novietošanas uz atbilstošām virsmām, ja tādas, protams, ir. Ja nav, ceri, ka šoreiz neapgāzīsi un nesaplēsīsi nevienu vāzi.

Un protams, ka pēc pāris dienām rūpīgas ūdens līmeņa pieskatīšanas, savītušo lapiņu izķeršanas un varbūt nedaudz patīkami smaržojošas istabas baudīšanas, ir jācīnās ar to, ka tie pušķi neiet vis miskastē, bet atstāj glumus kātus ārā, ka miskasti pat īsti negribās vērt ciet, lai nesasmērētu vāku, un pie tam tā tūlīt arī jānes laukā, jo nu ir pilna. Kā arī vari priecīgi un laimīgi mazgāt vāzes, kuru formas parasti ir tik ērtas izmazgāšanai, un nekādas nogulsnes nepaliek nekur zem šaurumiem… vai tieši otrādi, kā nu gadās.

Labi, tas ir tas, kā es to redzu, ir arī cilvēki, kam tas viss šķiet “šņik, šķik, apgriež kātus un iemet vāzē” un “vienkārši, kad novīst uzreiz izmet”, un kas tajā visā nesaredz tās bezjēdzīgās pūles, ko es. Bet puķēm ir arī citi mīnusi. Ja vien tu neaudzē puķes, ko grasies dāvināt, pats (un tad tu vari kādu apdāvināt tikai tad, kad tās puķes ir tiko uzziedējušas, vai kā nu tur t.i. tad, kad puķēm ir labi, nevis tad, kad vajag apdāvināmajam), bet pērc veikalā, ir visai grūti uzminēt, cik ilgi viņas izturēs, un tas prieciņš saņēmējam mazinās no dažām dienām uz pavisam īsu laiku.

To visu pateikusi atzīšos, ka viena no romantiskākajām dāvanām, ko esmu saņēmusi ir puķīte. Mēs pastaigājāmies kaut kur, kad mani paaicināja nostāk no ceļa, un uzdāvināja man skaistu, zilu puķīti, un tā man viņa ir palikusi uzdāvināta, iespējams, ka jau pavairojusies par vairākām puķītēm, vai pat pļavu, un palikusi atmiņā kā skaista, trausla, smaržīga un visādi citādi patīkama dāvana.

Advertisements

Kad es biju maza un vecāki mani veda uz visādām Eiropas pilsētām, viena no lietām, ko man patika skatīties, bija veikaliņu skatlogi. Tas bija nevis tāpēc, ka es būtu bijusi izlutināts bērnelis, kas cerēja tikt pie kādām mantām, bet tāpēc, ka Rīgā nebija tik interesantu veikaliņu. Pat lielo veikalu skatlogi ārzemēs izskatījās krāšņāki. Esmu priecīga ziņot, ka viss ir mainījies.

Es gan ticu, ka reti kuram tas būs jaunums. Pat man tas nebija jaunums, ar visu to, ka man pārāk nepatīk staigāt pa pilsētu un iepirkties patīk vēl jo mazāk. Šodien īsti pavasarīgā noskaņojumā tomēr gribējās izmest kādu līkumu, un tā arī darīju. Tas gan nebija interesants skatlogs, bet uz Barona ielas vai tās Tuvumā bija veikals, kurā bija bērnu drēbītes un seksīga apakšveļa. Es gribu zaļu krūšturi! 🙂 Neredzēts un ļoti, ļoti jauks veikaliņš šķita Grāmatu karuselis.

Uz Lāčplēša ielas atradu satori grāmatu veikalu. Par tāda eksistenci teorētiski zināju, bet praktiski nebiju domājusi, un atmosfēra tur ir ideāla. Pārsteidzu sevi ar sakautrēšanos uzkāpt otrajā stāvā apskatīt lasītavu. Vajadzēs sarunāt tur kādu tikšanos ar kādu, lai būtu drosmīgāk. Pie reizes iekārdinājos un nopirku skaistu Jura Zvirgzdiņa grāmatiņu, kura sākas ar to, ka ir pavasaris. Tā kā man mājās ir ierobežots tilpums grāmatu glabāšanai, domāju paskatīties, vai ir jauka, un droši vien kādam atdāvināt. Izlasīju, un gribu uzdāvināt visiem cilvēkiem, par kuriem es iedomājos, ka varētu dāvināt, kā arī paturēt sev. Tad jau redzēs.

Bez tam Satori atrodas tieši blakus veikalam Pieci vēji, kurā ir rokdarinātas lietas. Arī tas izskatās vienkārši fantastisks. Manam maciņam par laimi smukās sprādzītes neviena nebija tieši tādās krāsās, kā man būtu gribējies tajā brīdī, bet vispār bija grūti noturēties. Un tas viss salīdzinoši netālu no jau zināmās Istabas. Katrā ziņā ap šo laiku es jutos kā tūrists Rīgā.

Bez šodienas atklājumiem, ir arī agrāki atklājumi, kas mani priecē. Spēļu veikals Ludo ir viens no tiem. Vispār Galerijā Centrs ir vairāki jauki veikaliņi. Ja nemaldos, vismaz 2 no tiem ir rotaļlietu. Un vēl ir Marmelādes darbnīca, kur ir lentītes! Es teorētiski esmu dzirdējusi par vēl visādiem jaukumiem kaut kur Vecrīgā, bet tur es vēl neesmu pastaigājusies. Vecrīgā vienīgā mīlīgā lieta, ko zinu droši, ir tējnīca Amēlija. Labprāt uzklausīšu ieteikumus maršrutam īsai pastaigai pa Vecrīgu.

Paglaimo man!

Tas, kas saiet 140 simbolos