You are currently browsing the tag archive for the ‘mazohisms’ tag.

Man biežāk kaut ko lasot vai citādi uzzinot ir sajūta, ka es to jau zināju, tikai biju piemirsusi. (Patiesībā diezgan mulsinoša sajūta, jo es nesaprotu, vai man vienkārši ir ļoti dzīva iztēle, vai es tiešām esmu tik izglītota un aizmāršīga.) Tomēr pa reizei gadās arī, ka kaut kas, kam it kā būtu jābūt jau zināmam, kas pēkšņi kļūst skaidrs (un tad es to pamanu visās malās). Šoreiz tā gadījās ar feminisma ideju un jēgu*.

Izlasīju (pagaro) kādas mazohistes atskārsmi par to, ka viņa tāda ir. Kamēr viņas baudas gūšanas paņēmieni man pašai nešķiet piemēroti, man šķiet pilnīgi pareizi un vienlīdzīgi, ka viņai tie tādi var šķist. Man no visa garā raksta visvairāk patika viena rindkopa (spoileris, ja grasies lasīt visu rakstu):

I’d feared that I was damaged, that there was something deeply broken in me. I’d wildly guessed that I’d suffered trauma and repressed the memories. But if my mother—one of the most independent, feminist women I’ve ever met—could reconcile BDSM, then I knew I could. And if she was into BDSM herself, then rather than viewing my proclivities as damage, I could see them as something intrinsic we shared.

Raksts ieķērās man domās, jo autore man šķiet stipra un pati sev saimnieces lai gan gūst baudu no pakļaušanās. Man šķiet, ka iepriekš nebiju sapratusi, cik patiesi un vienkārši tas ir, atcerējos tikai to, ka tas ir iespaidīgi.

Kopš puputrīces (boobquake) lasu Jen McCreight blogu. Viņa laiku pa laikam runā par feminismu (kā nekā, jaunā feministe, taču). Viņa kritizē gan stereotipu, ka feministes nav seksīgas, gan autores – feministes, kas izturās tā, it kā sievietēm nepiedienās būt seksīgām publiski. Tomēr kaut kā man nebija tās sajūtas, ka es mācētu pati atšķirt, kas, manuprāt, ir pareizi, un kas – nē (attiecībā uz dzimumu vienlīdzību).

Vēl Jen man ierādīja apburošās Violet Blue blogu (NSFW, jo #pupi (un erotisku grāmatu vāki un taml.)). Es jūtos priecīga, ka man ir iespēja visu to izpētīt vismaz tagad, un vēlos, kaut man būtu bijusi iespēja to izpētīt kādus 5 gadus atpakaļ. Un arī šajā gadījumā bija tā, ka mana ierastā domāšana par sieviešu tiesībām nesaklikšķinājās ar to, kāds ir Violet Blue tēls.

Mazliet domās bija ieķērušās arī Femen meitenes. Jāatzīst, viņu darbībās nebiju iedziļinājusies, tikai tā virspusēji – nez, vai tā ir pareizā pieeja protestēt pret sieviešu ķermeņu izmantošanu izmantojot sieviešu ķermeņus? Tad Violet Blue par viņām uzrakstīja, un es gandrīz jutos, ka saprotu, ko īsti nozīmē vienlīdzība.

Some readers might find it at odds for me to be posting positive about FEMEN because they do state that they are anti-porn and anti-sex work — but, this is one time I think reading the subtleties and looking at the cultural issues are important.

Tā ir gudra sieviete. Kad es izaugšu, es ceru būt tikpat gudra un pašpārliecināta un seksīga.

Un visbeidzot Jen nocitēja (un papildināja) diezgan ideālu feminisma skaidrojumu ar pietiekami daudz piemēriem, lai man pielektu.

Feminism is about choice. [..]

Feminism (at least my brand) doesn’t oppose sexiness, but it opposes compulsory sexiness.

It’s the difference between putting on makeup to look like your slutty fantasy, and putting on makeup to leave the house. [..]

And I’d add that the opposite is also true. It’s the difference between dressing modestly because it’s comfortable or keeps you warm, and dressing modestly to avoid being jailed or raped because you were “asking for it.” [..]

Compulsory anti-sexiness is not the solution to compulsory sexiness. There’s not one right way to be a woman.

Femen meitenes dara pareizi, jo tas, ko viņas dara, ir viņu brīva izvēle, viņu pašu seksualitāte, nevis apstākļu vai citu attieksmes uzspiestas. Sievietei (tāpat kā vīrietim) ir tiesības izvēlēties kā ģērbties un izskatīties, ar ko nodarboties, kā atpūsties. To visu rakstot man šķiet mazliet jokaini, ka tas viss jau ir bijis teikts tik daudz reižu, bet vajadzēja kaut kādus stāstus, kas pasautējās manu domu fonā, lai man rastos sajūta, ka es to beidzot saprotu.

*Šī ir tikai mana izpratne par aprakstītajiem piemēriem. Es saprotu, ka nav nekādu tādu tīru “patiesību” vai “pareizi”, un ka lietas, kas vienai šķiet brīva izvēle, citai šķiet aizvainojošs pazemojums. Varbūt saņemšos kādreiz arī uzrakstīt par lietām, par kurām manas domas nesakrīt ar Violet un Jen.