You are currently browsing the tag archive for the ‘nezināšana’ tag.

Runājot par iecietību, man bieži ir grūtāk pieņemt lietas, ko es nesaprotu. Lai saprastu, ir jāuzdod jautājumi. Par spīti tam, ka “nav muļķīgu jautājumu” ir dzirdēta frāze, diemžēl “kā to var nezināt” ir dzirdēta atbilde uz pārāk daudziem jautājumiem. Parastajā veidā. Mūsdienās ir tik daudz visa kā, ko zināt, ka itin viegli var zināt daudz kaut kādas lietas, un nezināt vēl sasodīti daudz vairāk citas. Un var vienkārši nezināt daudz, jo līdz šim nav gadījies iespējas, vajadzības vai motivācijas kaut ko apgūt.

Manuprāt kultūra, kurā jautājumi ir gaidīti, būtu vienīgā pareizā kultūra. Un ar “gaidīti” es domāju tiktu atbildēti pēc labākās sirdsapziņas ņemot vērā jautātāja priekšzināšanas, vai to trūkumu, nevis liekot viņam par tiem justies slikti. Varu atzīties, ka tā uzskatu, jo šādu attieksmi izbaudu no draugiem. Paldies viņiem par to!

Jāatzīst, ka pašai tas ne vienmēr izdodas. Ja pieķeru sevi noreaģējam uz jautājumu ar pārsteigumu, ka tas nav vispārzināms, cenšos to vērst par labu, atzīt, ka tā ir mana kļūda iedomāties, ka kaut kas, kas man ir sen zināms, vai bieži vajadzīgs, un tādēļ to atceros, tāds ir visiem. Ja pieķer mani tā uzvedoties, lūdzu aizrādi man, centīšos laboties.

Advertisements

Paglaimo man!

Tas, kas saiet 140 simbolos