You are currently browsing the tag archive for the ‘privilēģijas’ tag.

Izlasīju pagaru stāstiņu par suni un ķirzaku, kura mērķis ir ilustrēt, kāpēc priviliģētiem cilvēkiem ir jāapzinās, ka viņi ir priviliģēti. Mēģināšu īsi atstāstīt šo stāstu.

Kādā mērenās joslas mājā dzīvo suns un ķirzaka. Suns ir ziemeļu suns, huskijs vai kaukāzietis, ar biezu spalvu. Šī māja ir viss, kur viņi abi ir bijuši un ko viņi pazīst. Mājā ir kondicionieris, kuru suns māk lietot, bet ķirzaka ir par mazu, lai to darītu. Suns laiku pa laikam uzliek kondicionieri, lai būtu vēsāks, bet ķirzaciņa salst. Mājā ir arī lampa, zem kuras ķirzaciņa var saritināties un sildīties mazliet, bet ja viņa grib dzīvoties pa māju, tad viņai jāpacieš aukstums, kas viņai ir stipri nepatīkams. Par spīti tam, ka ķirzaciņa nekā citādi nav dzīvojusi, viņai tomēr šķiet, ka visumam nebūtu jābūt tā iekārtotam, un ka viņai vajadzētu varēt justies tik labi kā zem lampas arī citur. Viņa saka sunim, kurš atkal grasās uzslēgt, lai kondicionieris spēcīgāk dzesē “Lūdzu neslēdz, man ir auksti, kad tu ieslēdz kondicionieri.” Suns brīnās un saka, ka viņa runā muļķības, ka nepavisam nav auksti. Ķirzaciņa mēģin teikt ko tādu kā “iedomājies, kā Tev patiktu, ja Tev būtu visu laiku jāsalst?” Un suns viņu nesaprot, jo nekad mūžā nav salis.

Man šis stāsts ļoti patika, jo tas man paskaidroja, kāpēc tad, kad man saka “Kad es biju mazs, es domāju, ka meitenes ir stulbas. Nekas īpaši nav mainījies… 🙂” es sadusmojos, ka tiek propogandēts, ka vīrieši ir gudrāki par sievietēm, bet tas otrs cilvēks nesaprot, par ko es dusmojos, jo viņš nav pamanījis, ka eksakto zinātņu skolu un augstskolu programmās, olimpiādēs un profesijās, kur neder “stulbi” civlēki, sieviešu ir daudz mazāk, nekā vīriešu. Precīzāk sakot, viņu tas neuztrauc personīgi un viņam ir grūti iedomāties, kā tas varētu būt biedējoši sievietei, kas citādi ļoti atbilstu tādām profesijām. Es sapratu, ka es mēģinu kažokainam sunim iestāstīt, ka man salst, bet viņš nezina, ko tas nozīmē salt.

Stāstam ir arī būtiski trūkumi. Pirmkārt, aprakstītajā situācijā sunim jāupurē savas ērtības, lai ķirzaciņa justos labi. Es domāju, ka suns ir pietiekami labsirdīgs, lai ar ķirzaciņu, kas ir viņa vienīgā dzīves biedrene, atrastu kādu kompromisu, bet ideja, ka savu ērtību upurēšana ir vienīgais veids, kā suns var likt ķirzaciņai justies labi, ir biedējoša. Dzīvē, es domāju, tā nav. Noklusēt kādu “cik Tev smuks dupsis” komentāru nevietā, neradīs būtisku diskomfortu sacīt gribētājam, bet sievietei, kurai viņš to gribēja teikt aiztaupīsies neveikla situācija. Ja tiešām smuks, viņš var iepazīties ar viņu tuvāk un pateikt intīmākos apstākļos.

Otrkārt, stāstā ir tikai viens suns un viena ķirzaka. Īstajā dzīvē mūsu (cilvēku) ir ļoti, ļoti daudz. Mēs apvainojamies par visdažādākajām lietām, un, kas vienam šķiet viņa grupu aizvainojoši, citam no tās pašas grupas šķiet smieklīgi. Pie oriģinālā darba ir piemēri, no kuriem sapratu tikai būtību. Ja tu spilgtas un krāsainas lietas sauc par gejiskām, un kāds gejs tev aizrāda, ka bezgaumīgas lietas saukt par gejiskām ir aizvainojoši, varbūt paklausi viņam. Ja tu raksti darbu, kurā vienīgā sieviete ir emocionāla histēriķe, un lasītāja Tev aizrāda, ka tas ir aizvainojoši, notici viņai. Tas, kas oriģinālajā rakstā nav pieminēts, ka varbūt tas viens grupas pārstāvis par attiecīgo tēmu ir pārlieku jūtīgs un neuztver plašāku kontekstu, kurā tu to saki vai raksti. Tā kā mūsu ir daudz, tad tev nav jāpaļaujas uz tikai sevi vai tikai to otru, atrodi citus un pajautā viņu viedokļus.

Paglaimo man!

Tas, kas saiet 140 simbolos