You are currently browsing the tag archive for the ‘tolerance’ tag.

Runājot par iecietību, man bieži ir grūtāk pieņemt lietas, ko es nesaprotu. Lai saprastu, ir jāuzdod jautājumi. Par spīti tam, ka “nav muļķīgu jautājumu” ir dzirdēta frāze, diemžēl “kā to var nezināt” ir dzirdēta atbilde uz pārāk daudziem jautājumiem. Parastajā veidā. Mūsdienās ir tik daudz visa kā, ko zināt, ka itin viegli var zināt daudz kaut kādas lietas, un nezināt vēl sasodīti daudz vairāk citas. Un var vienkārši nezināt daudz, jo līdz šim nav gadījies iespējas, vajadzības vai motivācijas kaut ko apgūt.

Manuprāt kultūra, kurā jautājumi ir gaidīti, būtu vienīgā pareizā kultūra. Un ar “gaidīti” es domāju tiktu atbildēti pēc labākās sirdsapziņas ņemot vērā jautātāja priekšzināšanas, vai to trūkumu, nevis liekot viņam par tiem justies slikti. Varu atzīties, ka tā uzskatu, jo šādu attieksmi izbaudu no draugiem. Paldies viņiem par to!

Jāatzīst, ka pašai tas ne vienmēr izdodas. Ja pieķeru sevi noreaģējam uz jautājumu ar pārsteigumu, ka tas nav vispārzināms, cenšos to vērst par labu, atzīt, ka tā ir mana kļūda iedomāties, ka kaut kas, kas man ir sen zināms, vai bieži vajadzīgs, un tādēļ to atceros, tāds ir visiem. Ja pieķer mani tā uzvedoties, lūdzu aizrādi man, centīšos laboties.

Advertisements

Tomēr notiek par daudz šausmu laikmetā, kad vārdi “tolerance” un “iecietība” skan visās malās. Visvairāk sāp, kad ar savu neiecietību pāri dara ļaudis, kuri sevi parāda kā mācīties spējīgus un daudzējādā ziņā jau izglītojušos. Jebkurā gadījumā, man šķistu, ka šo vārdu jēgai būtu jābūt skaidrai visiem, tomēr no attieksmēm ir redzams, ka tās ir “lai tāds eksistē citur, ārpus mana redzes loka, ” vai “nu, es jau negribu, lai viņus dedzina uz sārta.”

Mans lūgums ir, lai katrs padomā pats, ja Tu atrastos situācijā, kur Tu esi tas, kas atšķiras no pārējiem, kas nejūtas gluži kā starp savējiem, kā Tu gribētu, lai Tevi pieņem? Vai pietiktu ar “lai jau viņš pats darās, tikai lai nekāpj ar mani vienā liftā”, vai tieši otrādi, vai tomēr gribētu, lai pret Tevi izturas kā pret saprātīgu, vienlīdzīgu?

Doma pēc šo sieviešu skumjo stāstu par savām sajūtām vīriešu dominētās sabiedrībās palasīšanas: gribas teikt milzīgu paldies visiem vīriešiem manā dzīvē un tuvumā, jo es nekad neesmu tā jutusies. Jūs visi esat galanti un lieliski, turpiniet tādi būt, un centieties tādi būt arī attiecībā pret visiem citiem!

Paglaimo man!

Tas, kas saiet 140 simbolos

  • @PeterisJur Ak, jā :D Gada pirmais epasts par to, kā man ir jāpārskata jauni kontakti Linkedinā. 1 week ago
  • @Balzaams Nu, savā ziņā tāpēc uzrakstīju pārējos komentārus. Neko jaunu tas raksts nepasaka. Bet man šīs šķiet būtiskas tēmas. 1 week ago
  • (Un es, protams, domāju interneta dzīvi. Ar dzīvi-dzīvi man viss kārtībā.) 1 week ago
  • Google saka, ka Tumblr vēl nav viņu (bet Verizon?) un Discord. Draugi, iesakiet, kas vēl jauks ir dzīvē, kas nav Google un FB! 1 week ago
  • Es apzināti cenšos minimizēt savu FB lietošanu, bet nezināju, ka Instagram un WhatsApp pieder FB. Šķiet, ka visa ma… twitter.com/i/web/status/9… 1 week ago
  • Līdz ar to, kā lietotāji, man šķiet, varam censties sevi pasargāt vien ar zināšanām par šiem aspektiem. 1 week ago
  • Raksta autora ieteiktie risinājumi visi ir valdības līmenī (un, diemžēl, tas, ko viņš min kā pirmo, man šķiet nereā… twitter.com/i/web/status/9… 1 week ago