Dumji jautājumi

Runājot par iecietību, man bieži ir grūtāk pieņemt lietas, ko es nesaprotu. Lai saprastu, ir jāuzdod jautājumi. Par spīti tam, ka “nav muļķīgu jautājumu” ir dzirdēta frāze, diemžēl “kā to var nezināt” ir dzirdēta atbilde uz pārāk daudziem jautājumiem. Parastajā veidā. Mūsdienās ir tik daudz visa kā, ko zināt, ka itin viegli var zināt daudz kaut kādas lietas, un nezināt vēl sasodīti daudz vairāk citas. Un var vienkārši nezināt daudz, jo līdz šim nav gadījies iespējas, vajadzības vai motivācijas kaut ko apgūt.

Manuprāt kultūra, kurā jautājumi ir gaidīti, būtu vienīgā pareizā kultūra. Un ar “gaidīti” es domāju tiktu atbildēti pēc labākās sirdsapziņas ņemot vērā jautātāja priekšzināšanas, vai to trūkumu, nevis liekot viņam par tiem justies slikti. Varu atzīties, ka tā uzskatu, jo šādu attieksmi izbaudu no draugiem. Paldies viņiem par to!

Jāatzīst, ka pašai tas ne vienmēr izdodas. Ja pieķeru sevi noreaģējam uz jautājumu ar pārsteigumu, ka tas nav vispārzināms, cenšos to vērst par labu, atzīt, ka tā ir mana kļūda iedomāties, ka kaut kas, kas man ir sen zināms, vai bieži vajadzīgs, un tādēļ to atceros, tāds ir visiem. Ja pieķer mani tā uzvedoties, lūdzu aizrādi man, centīšos laboties.

Pajautā

Dažiem maniem draugiem (Modo, simbel) bija daži interesanti jautājumi (un atbildes) viņu jautājumu lapās, kas pamudināja mani arī ieviest tādu. Nu jau man ir uzdoti 30 jautājumi, un visi (izņemot “kas te notiek”) interesanti, tādi, uz kuriem gribās atbildēt. (Gribēju atlasīt, kuri man patika vislabāk, bet man tiešām visi jautājumi šķiet interesanti, katrs pa savam.) Tāpēc gribu pateikt lielu paldies visiem jautātājiem, par tik piemērotiem jautājumiem. Vēl man šķiet interesanta iespēja uzdot jautājumus metālapstrādes studentei un topošai fotogrāfei. Droši komentāros iesakiet, kam vēl ir jautājumu formiņas!