melns ķeburs un balts ķeburs uz svariemViena no pirmajām un visacīmredzmākajām jomām, kur līdzsvara princips parādās, ir pārtika. Alkohola pārmērīga lietošana padarīs Tevi par to nožēlojamo bomzīti, kas ļerpājās kaut kur. Lietošana nelielos daudzumos uzlabo asinsriti un ko tik vēl ne. Līdzīgi par gaļu, plūmēm un gan jau vēl nezcik lietām, ko es šobrīd nevaru iedomāties.

Citiem tā neesot, bet man ir, ka guļot par ilgu atkal rodas diskomforts. Bez tam, katra stundiņa, ko varētu negulēt, var tikt izmantota darot ko interesantāku. Un to, ka neizgulēties ir slikti, man droši vien nevienam nav jāstāsta ar ilustrācijām.

Jau viltīgāki ir psiholoģiskie brīnumiņi. Piemēram, ir tāda lieta kā atbildības uzņemšanās. Manuprāt, ja es kaut ko nokavēju tādēļ, ka transports kavējas rīta sastrēgumos, tad man jāuzņemas atbildība par to, jo es varēju ņemt vērā rīta sastrēgumus, kas ir regulāra parādība, un izbraukt laicīgāk. No otras puses, var arī sākt pārspīlēt, un vainot sevi par visu, gan to, pie kā esi vainīgs, gan to, pie kā neesi.
Katrs gadījums ir atšķirīgs un jāvērtē pēc visādiem parametriem. Bet reizēm tā nesanāk, tas līdzsvars nav kā tas, kas ausīs. Reizēm gribās vienkārši novelt visas vainas uz visiem citiem, bet reizēm gadās sevi mocīt ar “es taču būtu varējis”, kad patiesībā būtu bijis jābūt gaišreģim, lai “būtu varējis”.

Un šādi un līdzīgi “viena galējība, otra galējība” gadījumi ir visās malās. Brīžiem gribās, lai viss būtu skaidri un vienkārši, un vartēu visu aprakstīt ar saprotamu algoritmu. Jo cīnīties ar savām sajūtām, iegribām un ārējo pasauli, kad ir skaidrs “kā vajag” ir grūti, nemaz nerunājot par to, ka lielākoties nav skaidrs.

Advertisements